trešdiena, 2007. gada 12. septembris
piektdiena, 2007. gada 6. jūlijs
smieklīgi
Man ir tikai viena sirds
un tas liek man justies draņķīgi vainīgai.
/hm. galvā skan Fiona Apple - Paper Bag/
un tas liek man justies draņķīgi vainīgai.
/hm. galvā skan Fiona Apple - Paper Bag/
trešdiena, 2007. gada 4. jūlijs
blogs
man pietika ar 2ām dienām, lai paspētu apnikt šitā visa blogošanas štelle.
ziniet.. labāk satiksimies eye to eye.
:)
ceturtdiena, 2007. gada 28. jūnijs
Ne tik klusa daba
Parakņājoties savā datorā, atradu dažādas recenzijas, kas pārsvarā bija jāraksta skolā. Šī viena liekas sevišķi smieklīga..khkhm.. Rakstīta nesenajā 2006.g. septembrī :))
Raimonds Staprāns (1926) ir Sanfrancisko dzīvojošs latviešu mākslinieks, viens no spilgtākajiem ASV Rietumkrasta glezniecības pārstāvjiem un atzītākajiem latviešu izcelsmes gleznotājiem pasaulē. Latvijā vairāk pazīstams kā dramaturgs.
Staprāna radošā biogrāfija aizsākās jau 1950.g., kad viņš sarīkoja pirmo personālizstādi.
2003.g. nogalē Staprāna darbi bija eksponēti plašā Kalifornijas 20.gs. klusās dabas izstādē, bet 2006.g. Kalifornijas mākslas muzejs Pasadenā sarīkoja apjomīgu mākslinieka retrospekciju.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponētas 32 gleznas, kas tapušas laikā no 1960.g. beigām līdz pat mūsdienām. Izstāde rīkota mākslinieka 80.gadu jubilejai, kas aprit 13.oktobrī.
Viņa darbi ir izcils 20.gs. glezniecības paraugs ar abstraktā ekspresionisma, minimālisma un ekspresionisma iezīmēm. R.Staprāna daiļrades pētnieks Pols Karlstrems mākslinieka stilam atradis trāpīgu apzīmējumu – abstraktais reālisms.
Mākslinieks pats par savu glezniecību raksta: ”Starp reālismu un abstrakcionismu – bezpriekšmetību – pastāv plaša pelēkā zona, par ko, ceļu meklēdami, maldās tie, kuriem īsti nepatīk ne viens, ne otrs. Es laikam esmu viens no viņiem.”
Raimonda Staprāna gleznas ir košas, sulīgas, skaidros laukumos gleznotas. Galvenā ainavu tematika ir Kalifornijas vide. Kalifornijas sulīgie, kontrastiem bagātie, piesātinātie toņi, drosmīga, bieza faktūra. Krāsu izvēlē dominē gan spilgti sarkanīgi oranžīgie toņi, gan bezdibenīgi dziļi tumši zils. Klusais okeāns – zils un milzīgs. Mākslinieks uzbur acu priekšā Sanfrancisko kolorītisko ainu. Kāds teica: ‘Kalifornija ir balta, kā veļa uz auklas’, un tam var piekrist, jo šajās gleznās nav nekā lieka. Mākslinieks parāda komplicēto ar 2, 3 krāsām.Šīs krāsu attiecības viņam ir ļoti svarīgas.
Šķiet, ka viņu sevišķi neinteresē tematu izvēle. Glezno, kas pagadās darbnīcā – sarkanu saliekamu krēslu, podu ar otām vai galdu. Vai arī Sanfrancisko ostmalu – laivas, ostmalas perspektīves no putna lidojuma vai lidmašīnas rakursa. Sevišķi viņam patīk vientuļie objekti, ja tos apspīd priecīgā Kalifornijas saule.
Pretēji minimālistiski abstraktajiem darbiem , Staprānam ir arī emocionālāki darbi, kas izpauž eksistenciālas sāpes, vājības, dusmas, bailes. Ir dramatiskie tēli – sašķobītas sejas, sāpju grimases, kā arī seksuālās neirozes.. ’Sievietes akts dušā’ nebūt nav nekāds daiļuma iemiesojums - uz piesātināta, tumši sarkana fona sārts pliknis, plūst menstruālās asinis. Neko pozitīvu es šajā darbā neatradu.Vai tad mākslas uzdevums nav skaistā meklējumi?Nekādu estētisku baudījumu no šāda darba gūt es nevarēju. Varbūt māksliniekam tajā darbā ir ielikta baigi dziļā doma, bet es to neatradu. Tāpat arī jēlais gaļas gabals – manuprāt tā ir ņirgāšanās par skatītājiem, kas pilnā nopietnībā lauzīs galvu un centīsies saprast – ko gan Staprāns ar to ir domājis..domāju, ka neko :).Jo gaļas gabals ir gaļas gabals. Man, kā veģetārietei, gaļa vispār iesēdusies prātā kā kaut kas pretīgs, uz ko man nepatīk ne skatīties, ne ēst. Bet, ja tā skatās ilgi uz to gaļas gabalu un domā, domā..tad aizdomājas viskautkur, un sen jau prom no paša gaļas gabala. Tā kā, var jau teikt, ka saredz gaļas gabalā upi plūstam..:)
Raimonda Staprāna gleznas ļauj brīvi interpretēt, jo katrs var saredzēt kaut ko pavisam atšķirīgu, un nekas nav nepareizs, jo sajūtas jau katram ir individuālas.
Piemēram ‘Sarkanais saliekamais krēsls’- attēlota pavisam vienkārša lieta – tukšs krēsls. Mana asociācija ir tāda, ka šis krēsls kādu gaida. Gaida, kad kāds apsēdīsies, vai arī tieši otrādi – neviens nav cienīgs tur apsēsties. Bet kādēļ saliekamais krēsls?Ko viņš ar to domāja? ..hm, nu, ja viņš būtu zaļš un nesaliekams krēsls, man droši vien būtu šāds pats jautājums.. Saliekams..tātad mākslinieks jebkurā brīdī šo krēslu var salikt – viņš ilgi negaidīs, kamēr tur kāds apsēdīsies.viņš var izvēlēties, kas tur drīkst sēdēt, jebkurā brīdī saliekot krēslu tā, ka tur nevar apsēsties neviens.Kopš Van Goga gleznām - zīmēt krēslu saistījās ar ārprāta pārņemtu mākslinieku.
‘Kalifornijas cepamās pannas krāsu studija’ – krāsām bagāta panna.Tajā atspīd viss krāsu orķestris.Panna ir ļoti universāla.Tajā ir silts, tur var cept visdažādākos pārtikas produktus.Bet vai Kalifornijā ir kaut kādā veidā īpašas pannas?..Man arī mājās ir panna. Nu un tad?
‘Vēl kādi nemierīgi apelsīni’ ir spilgti, konkrēti apelsīni, aiz viņiem tumši zils fons. Sulīgie apelsīni kontrastējot ar zilo, šķiet kā vitāli, dzīvīgi priekšmeti priekšplānā.Priekšplānā tad arī risinās visa dzīve – apelsīnu dzīve, vai arī apelsīni ir metaforizēti kā cilvēki vai laimes mirkļi, vai kaut vai govis..( kaut gan pats mākslinieks teicis, ka viņa darbos nav nekādu metaforu..) Tomēr es šos apelsīnus uztveru kā cilvēkus.Pa vidu esošie apelsīni ir gaišāki un tos no visām pusēm apņem spilgti apelsīni.Tie, kas pa vidu – kautrīgie, pakļāvīgie cilvēki, bet apkārt – drosmīgie, uzstājošie, kas pārņem vājākos savā varā.Aiz viņiem tumši zilais - varbūt drūmais un noslēpumainais.Nosaukums jau vien ir ironisks un liek saprast, ka ir nepieciešamība atgriezties pie šiem apelsīniem un zīmēt viņus vēl..
‘Melnais mežs’ - ar balto krāsu klāts audekls, augšā melnas, faktūrā biezas līnijas.Darbs saucās Melnais mežs, bet melnais salīdzinājumā ar balto tajā darbā ir niecīgs.Tas varētu norādīt uz to, ka tas tumšais nemaz nav tik tumšs,jo apkārt tam tumšajam bezdibenim ir gaišais, kas ir pārsvarā.Tā kā zināms, ka gaišais uzvar tumšo(nu tā pasakās raksta..), tad te arī parādīts tā pārspēks.Un vēl tas, ka pēc tumšā vienmēr nāk gaišais.Kā banālais teiciens, ka pēc melnā klavieru taustiņa nāk baltais..Man patīk, ka šis darbs ir tik minimālistisks.Nekas tur nav, un tajā pašā laikā, tur tik daudz ko var atrast.Ļauj brīvi interpretēt un atkarībā no sava noskaņojuma, redzēt ko atšķirīgu.Minimālistisks abstrakcionisms.
Raimonds Staprāns daudzos mākslas darbos ir attēlojis jūru dažādās noskaņās.Glezniecības valoda ir tāda tēlojoša – gan ainavās, gan klusajā dabā var redzēt itkā ļoti nekļūdīgu, reālu attēlu, taču tas veidots pēc abstraktās mākslas formālajiem principiem – raksturīgs brīvs līniju, krāsu un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.Itkā uzreiz saprotams, ‘kas tur redzams’, bet ko viņš ar to domājis? – tas neļauj viņa darbus piepulcēt klasiskam reālismam.
Par izstādi kopumā varu teikt, ka tā bija.. ārkārtīgi interesanta! Staprāns attēlo it kā parastus, sadzīviskus priekšmetus, ļaujot uz viņiem paskatīties abstrakti un liek domāt.
Raimonds Staprāns noteikti ir ļoti dīvaina personība.Kurš mākslinieks tad nav dīvains?Ja nav, tad arī skatītājiem nav interesanti.Jo cilvēkiem jau patīk skatīties uz dīvainībām.
Staprāna radošā biogrāfija aizsākās jau 1950.g., kad viņš sarīkoja pirmo personālizstādi.
2003.g. nogalē Staprāna darbi bija eksponēti plašā Kalifornijas 20.gs. klusās dabas izstādē, bet 2006.g. Kalifornijas mākslas muzejs Pasadenā sarīkoja apjomīgu mākslinieka retrospekciju.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponētas 32 gleznas, kas tapušas laikā no 1960.g. beigām līdz pat mūsdienām. Izstāde rīkota mākslinieka 80.gadu jubilejai, kas aprit 13.oktobrī.
Viņa darbi ir izcils 20.gs. glezniecības paraugs ar abstraktā ekspresionisma, minimālisma un ekspresionisma iezīmēm. R.Staprāna daiļrades pētnieks Pols Karlstrems mākslinieka stilam atradis trāpīgu apzīmējumu – abstraktais reālisms.
Mākslinieks pats par savu glezniecību raksta: ”Starp reālismu un abstrakcionismu – bezpriekšmetību – pastāv plaša pelēkā zona, par ko, ceļu meklēdami, maldās tie, kuriem īsti nepatīk ne viens, ne otrs. Es laikam esmu viens no viņiem.”
Raimonda Staprāna gleznas ir košas, sulīgas, skaidros laukumos gleznotas. Galvenā ainavu tematika ir Kalifornijas vide. Kalifornijas sulīgie, kontrastiem bagātie, piesātinātie toņi, drosmīga, bieza faktūra. Krāsu izvēlē dominē gan spilgti sarkanīgi oranžīgie toņi, gan bezdibenīgi dziļi tumši zils. Klusais okeāns – zils un milzīgs. Mākslinieks uzbur acu priekšā Sanfrancisko kolorītisko ainu. Kāds teica: ‘Kalifornija ir balta, kā veļa uz auklas’, un tam var piekrist, jo šajās gleznās nav nekā lieka. Mākslinieks parāda komplicēto ar 2, 3 krāsām.Šīs krāsu attiecības viņam ir ļoti svarīgas.
Šķiet, ka viņu sevišķi neinteresē tematu izvēle. Glezno, kas pagadās darbnīcā – sarkanu saliekamu krēslu, podu ar otām vai galdu. Vai arī Sanfrancisko ostmalu – laivas, ostmalas perspektīves no putna lidojuma vai lidmašīnas rakursa. Sevišķi viņam patīk vientuļie objekti, ja tos apspīd priecīgā Kalifornijas saule.
Pretēji minimālistiski abstraktajiem darbiem , Staprānam ir arī emocionālāki darbi, kas izpauž eksistenciālas sāpes, vājības, dusmas, bailes. Ir dramatiskie tēli – sašķobītas sejas, sāpju grimases, kā arī seksuālās neirozes.. ’Sievietes akts dušā’ nebūt nav nekāds daiļuma iemiesojums - uz piesātināta, tumši sarkana fona sārts pliknis, plūst menstruālās asinis. Neko pozitīvu es šajā darbā neatradu.Vai tad mākslas uzdevums nav skaistā meklējumi?Nekādu estētisku baudījumu no šāda darba gūt es nevarēju. Varbūt māksliniekam tajā darbā ir ielikta baigi dziļā doma, bet es to neatradu. Tāpat arī jēlais gaļas gabals – manuprāt tā ir ņirgāšanās par skatītājiem, kas pilnā nopietnībā lauzīs galvu un centīsies saprast – ko gan Staprāns ar to ir domājis..domāju, ka neko :).Jo gaļas gabals ir gaļas gabals. Man, kā veģetārietei, gaļa vispār iesēdusies prātā kā kaut kas pretīgs, uz ko man nepatīk ne skatīties, ne ēst. Bet, ja tā skatās ilgi uz to gaļas gabalu un domā, domā..tad aizdomājas viskautkur, un sen jau prom no paša gaļas gabala. Tā kā, var jau teikt, ka saredz gaļas gabalā upi plūstam..:)
Raimonda Staprāna gleznas ļauj brīvi interpretēt, jo katrs var saredzēt kaut ko pavisam atšķirīgu, un nekas nav nepareizs, jo sajūtas jau katram ir individuālas.
Piemēram ‘Sarkanais saliekamais krēsls’- attēlota pavisam vienkārša lieta – tukšs krēsls. Mana asociācija ir tāda, ka šis krēsls kādu gaida. Gaida, kad kāds apsēdīsies, vai arī tieši otrādi – neviens nav cienīgs tur apsēsties. Bet kādēļ saliekamais krēsls?Ko viņš ar to domāja? ..hm, nu, ja viņš būtu zaļš un nesaliekams krēsls, man droši vien būtu šāds pats jautājums.. Saliekams..tātad mākslinieks jebkurā brīdī šo krēslu var salikt – viņš ilgi negaidīs, kamēr tur kāds apsēdīsies.viņš var izvēlēties, kas tur drīkst sēdēt, jebkurā brīdī saliekot krēslu tā, ka tur nevar apsēsties neviens.Kopš Van Goga gleznām - zīmēt krēslu saistījās ar ārprāta pārņemtu mākslinieku.
‘Kalifornijas cepamās pannas krāsu studija’ – krāsām bagāta panna.Tajā atspīd viss krāsu orķestris.Panna ir ļoti universāla.Tajā ir silts, tur var cept visdažādākos pārtikas produktus.Bet vai Kalifornijā ir kaut kādā veidā īpašas pannas?..Man arī mājās ir panna. Nu un tad?
‘Vēl kādi nemierīgi apelsīni’ ir spilgti, konkrēti apelsīni, aiz viņiem tumši zils fons. Sulīgie apelsīni kontrastējot ar zilo, šķiet kā vitāli, dzīvīgi priekšmeti priekšplānā.Priekšplānā tad arī risinās visa dzīve – apelsīnu dzīve, vai arī apelsīni ir metaforizēti kā cilvēki vai laimes mirkļi, vai kaut vai govis..( kaut gan pats mākslinieks teicis, ka viņa darbos nav nekādu metaforu..) Tomēr es šos apelsīnus uztveru kā cilvēkus.Pa vidu esošie apelsīni ir gaišāki un tos no visām pusēm apņem spilgti apelsīni.Tie, kas pa vidu – kautrīgie, pakļāvīgie cilvēki, bet apkārt – drosmīgie, uzstājošie, kas pārņem vājākos savā varā.Aiz viņiem tumši zilais - varbūt drūmais un noslēpumainais.Nosaukums jau vien ir ironisks un liek saprast, ka ir nepieciešamība atgriezties pie šiem apelsīniem un zīmēt viņus vēl..
‘Melnais mežs’ - ar balto krāsu klāts audekls, augšā melnas, faktūrā biezas līnijas.Darbs saucās Melnais mežs, bet melnais salīdzinājumā ar balto tajā darbā ir niecīgs.Tas varētu norādīt uz to, ka tas tumšais nemaz nav tik tumšs,jo apkārt tam tumšajam bezdibenim ir gaišais, kas ir pārsvarā.Tā kā zināms, ka gaišais uzvar tumšo(nu tā pasakās raksta..), tad te arī parādīts tā pārspēks.Un vēl tas, ka pēc tumšā vienmēr nāk gaišais.Kā banālais teiciens, ka pēc melnā klavieru taustiņa nāk baltais..Man patīk, ka šis darbs ir tik minimālistisks.Nekas tur nav, un tajā pašā laikā, tur tik daudz ko var atrast.Ļauj brīvi interpretēt un atkarībā no sava noskaņojuma, redzēt ko atšķirīgu.Minimālistisks abstrakcionisms.
Raimonds Staprāns daudzos mākslas darbos ir attēlojis jūru dažādās noskaņās.Glezniecības valoda ir tāda tēlojoša – gan ainavās, gan klusajā dabā var redzēt itkā ļoti nekļūdīgu, reālu attēlu, taču tas veidots pēc abstraktās mākslas formālajiem principiem – raksturīgs brīvs līniju, krāsu un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.Itkā uzreiz saprotams, ‘kas tur redzams’, bet ko viņš ar to domājis? – tas neļauj viņa darbus piepulcēt klasiskam reālismam.
Par izstādi kopumā varu teikt, ka tā bija.. ārkārtīgi interesanta! Staprāns attēlo it kā parastus, sadzīviskus priekšmetus, ļaujot uz viņiem paskatīties abstrakti un liek domāt.
Raimonds Staprāns noteikti ir ļoti dīvaina personība.Kurš mākslinieks tad nav dīvains?Ja nav, tad arī skatītājiem nav interesanti.Jo cilvēkiem jau patīk skatīties uz dīvainībām.
***
Jumti ir ilgu pļavas
Man nekā nav, vien dziļa nakts.
Vejš kā neprātīgs
Dejo tauriņdeju pār vešām
Un smaržu vilni pār zemei ceļ
Daudz bulvaru taku iemītas -
Tās visas atstātas
Un snieg.
Man nekā nav, vien dziļa nakts.
Vejš kā neprātīgs
Dejo tauriņdeju pār vešām
Un smaržu vilni pār zemei ceļ
Daudz bulvaru taku iemītas -
Tās visas atstātas
Un snieg.
Jasmīns
Jūs maldāties, kungs. Es nelūgšos.
Es drīzāk lūzīšu, nekā liekšos jūsu priekšā.
Anna Sakse - pasakas par ziediem
trešdiena, 2007. gada 27. jūnijs
Krāsas.
Ar
krāsām ir tā dīvaini..kad kāda piesavinās, tad nevar tikt vaļā.
Ļoti ilgu laiku nevarēju tikt ārā no brūnā dvēseles stāvokļa.Iepatikās visu citu krāsu lietas, bet, kad mēģināju uzvilkt, tad vnk atgrūda.Līdzīgi pēc tam bija ar melno krāsu, kā arī sarkanā&zaļā, sarkanā&brūnā salikumu.
Bet iekāpjot īstajā krāsā, var iekāpt tādā drošībā. :)
Starp manām iecienītākajām vienmēr ir bijušas sarkana, brūna, melna.
Pašlaik esmu iekāpusi krāsās, kuras līdz šim nekad vēl nav patikušas..
violetā, aveņu rōzā, gaiši zilā.
psihologijaspasaule.lv violetās krāsas ietekmi skaidro šādi..
Violetās krāsas viļņu garums ir 400 nm. Violetā krāsa rodas, kad vienādās proporcijās tiek sajaukta sarkanā un zilā krāsa. Simboliski šī krāsa manto īpašības no abām pamatkrāsām un simbolizē gan mīlestību, gan prātu.Violetajai krāsai ir plašs spektrs, tā var būt gan ļoti gaiša, gan piesātināti tumši violeta. Tāpēc jāņem vērā, ka krāsas gaišo un tumšo toņu iedarbība uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem ir visai atšķirīga.Terapeite Brenda Mallona raksta, ka šī krāsa pozitīvajā aspektā pauž individualitāti, bet pārsātināšanās ar to var novest pie introversijas padziļināšanās. Tieši tāpēc tumši violeta krāsa netiek rekomendēta maziem bērniem un cilvēkiem krīzes situācijās. Savukārt gaiši violetie toņi, ceriņkrāsa vai violetie pasteļtoņi ir labvēlīgi un atstāj pozitīvu iespaidu.E. Bebits ir izpētījis, ka violetais labvēlīgi iedarbojas uz visu skeleta sistēmu. Tam ir antiseptiska un attīroša ietekme gan fiziskā, gan garīgā līmenī. Violetā krāsa palīdz sabalansēt fizisko un garīgo enerģiju. Tā ir ļoti labvēlīga vēža un citu audzēju profilaksē, kā arī atvieglo artrīta radītās sāpes.Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus. Violeto krāsu būtu ieteicams lietot kopā ar citām krāsām, piemēram, dzelteno, krēmkrāsu vai oranžīgo. Tas tāpēc, ka tumši violeta ir smaga krāsa un tās pārpilnība var novest depresīvā stāvoklī. Violetā krāsa pozitīvi un terapeitiski iespaido iekaisuma procesus un ādas slimības.Pēc E. Bebita pētījumiem, šī krāsa labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas smadzeņu satricinājuma, nervu un imūnsistēmas problēmu gadījumā.Savukārt Liliāna Bonda secinājusi, ka tumši violetā krāsa salikumā ar melno rada spēku, ar ko var pakļaut savtīgos nolūkos, – varas kāri, valdonīgumu, lielummāniju. Šis krāsu salikums var radīt tendenci uz depresijas padziļināšanos.Purpura un violetie toņi ir vienas un tās pašas krāsas dažādas gradācijas atkarībā no zilā vai sarkanā pārsvara, un šīs gradācijas var viegli sajaukt.Taču katrai nokrāsai ir sava nozīme. Purpura krāsā dominē sarkanais, bet violetajā jeb hiacinšu krāsā – zilais. Simbolisma valodā purpura toņi nozīmē taisnības mīlestību.Toties lillīgais, maigi violetais simbolizē intuīciju, spēju ielūkoties nākotnē, tieksmi uz okultām zinātnēm. Šī krāsa ir labvēlīga neiralģijas ārstēšanā un acu slimību gadījumos.Violetie toņi ir arī labvēlīgi transaktajai analīzei, kontaktiem ar savu iekšējo bērnu.Vizualizācijas procesā var iztēloties dažādus augus violetā krāsā (ceriņus, krokusus, hiacintes, īrisus, asteres u. c.), jo tas, pēc terapeites Brendas Mallonas domām, palīdz apzināties savu iekšējo potenciālu un radošās spējas. Ja ar ar violetiem toņiem strādā mākslas terapijā, tad ieteicams izmantot akvareļkrāsas vai niansēm bagātus violetus pasteļkrītiņus
par citām krāsām varat atrast:
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=128&show=108&act=read
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=130&show=108&act=read
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=125&show=108&act=read
krāsām ir tā dīvaini..kad kāda piesavinās, tad nevar tikt vaļā.Ļoti ilgu laiku nevarēju tikt ārā no brūnā dvēseles stāvokļa.Iepatikās visu citu krāsu lietas, bet, kad mēģināju uzvilkt, tad vnk atgrūda.Līdzīgi pēc tam bija ar melno krāsu, kā arī sarkanā&zaļā, sarkanā&brūnā salikumu.
Bet iekāpjot īstajā krāsā, var iekāpt tādā drošībā. :)
Starp manām iecienītākajām vienmēr ir bijušas sarkana, brūna, melna.
Pašlaik esmu iekāpusi krāsās, kuras līdz šim nekad vēl nav patikušas..
violetā, aveņu rōzā, gaiši zilā.
psihologijaspasaule.lv violetās krāsas ietekmi skaidro šādi..
Violetās krāsas viļņu garums ir 400 nm. Violetā krāsa rodas, kad vienādās proporcijās tiek sajaukta sarkanā un zilā krāsa. Simboliski šī krāsa manto īpašības no abām pamatkrāsām un simbolizē gan mīlestību, gan prātu.Violetajai krāsai ir plašs spektrs, tā var būt gan ļoti gaiša, gan piesātināti tumši violeta. Tāpēc jāņem vērā, ka krāsas gaišo un tumšo toņu iedarbība uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem ir visai atšķirīga.Terapeite Brenda Mallona raksta, ka šī krāsa pozitīvajā aspektā pauž individualitāti, bet pārsātināšanās ar to var novest pie introversijas padziļināšanās. Tieši tāpēc tumši violeta krāsa netiek rekomendēta maziem bērniem un cilvēkiem krīzes situācijās. Savukārt gaiši violetie toņi, ceriņkrāsa vai violetie pasteļtoņi ir labvēlīgi un atstāj pozitīvu iespaidu.E. Bebits ir izpētījis, ka violetais labvēlīgi iedarbojas uz visu skeleta sistēmu. Tam ir antiseptiska un attīroša ietekme gan fiziskā, gan garīgā līmenī. Violetā krāsa palīdz sabalansēt fizisko un garīgo enerģiju. Tā ir ļoti labvēlīga vēža un citu audzēju profilaksē, kā arī atvieglo artrīta radītās sāpes.Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus. Violeto krāsu būtu ieteicams lietot kopā ar citām krāsām, piemēram, dzelteno, krēmkrāsu vai oranžīgo. Tas tāpēc, ka tumši violeta ir smaga krāsa un tās pārpilnība var novest depresīvā stāvoklī. Violetā krāsa pozitīvi un terapeitiski iespaido iekaisuma procesus un ādas slimības.Pēc E. Bebita pētījumiem, šī krāsa labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas smadzeņu satricinājuma, nervu un imūnsistēmas problēmu gadījumā.Savukārt Liliāna Bonda secinājusi, ka tumši violetā krāsa salikumā ar melno rada spēku, ar ko var pakļaut savtīgos nolūkos, – varas kāri, valdonīgumu, lielummāniju. Šis krāsu salikums var radīt tendenci uz depresijas padziļināšanos.Purpura un violetie toņi ir vienas un tās pašas krāsas dažādas gradācijas atkarībā no zilā vai sarkanā pārsvara, un šīs gradācijas var viegli sajaukt.Taču katrai nokrāsai ir sava nozīme. Purpura krāsā dominē sarkanais, bet violetajā jeb hiacinšu krāsā – zilais. Simbolisma valodā purpura toņi nozīmē taisnības mīlestību.Toties lillīgais, maigi violetais simbolizē intuīciju, spēju ielūkoties nākotnē, tieksmi uz okultām zinātnēm. Šī krāsa ir labvēlīga neiralģijas ārstēšanā un acu slimību gadījumos.Violetie toņi ir arī labvēlīgi transaktajai analīzei, kontaktiem ar savu iekšējo bērnu.Vizualizācijas procesā var iztēloties dažādus augus violetā krāsā (ceriņus, krokusus, hiacintes, īrisus, asteres u. c.), jo tas, pēc terapeites Brendas Mallonas domām, palīdz apzināties savu iekšējo potenciālu un radošās spējas. Ja ar ar violetiem toņiem strādā mākslas terapijā, tad ieteicams izmantot akvareļkrāsas vai niansēm bagātus violetus pasteļkrītiņus
par citām krāsām varat atrast:
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=128&show=108&act=read
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=130&show=108&act=read
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=125&show=108&act=read
Carousel
Tad nu laipni lūgtum manas dzīves karuselī. Pēdējā laikā iet tiktiešām kā karuselī, tāpēc arī domāju ka šie mirkļi un dažnedažādās piezīmes, kas jaucas vai vienkārši iešaujas prātā, būtu jāpieraksta vienkopus. Par mūziku, modi, teātri, mākslu, grāmatām, kino, skolu, izklaidēm, iedvesmu, (i)dejām, sapņiem, iedeāliem...
Līdz šim rakstīju/pierakstīju uz dažnedažādām papīra lapiņām, avīžu malām, salvetēm vai mobīlajā telefonā, ja pie rokas nebija papīrs. Lapiņu kaudzes ir haotiski izklīdušas pa visiem stūriem..Šis blogs gan negarantē to, ka vienmēr būs man pa rokai, bet svarīgāko sev centīšos te sarakstīt.
21.gs. populārākā 'slimība'-laika trūkums?jā, arī mani tā skārusi. ..bēt..man vakar sākās vasaras brīvlaiks un tas nozīmē - divus mēnešus būšu vesela :)
P.S.Ja vēl te varētu ievietot melodijas no manas galvas un neprofesionāļa zīmējumus, kurus negribās nomētāt..
:)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
+of+IMG_0001.JPG)
Ziņas
