raibie taureņi

šovasar pie manis lidoja tikai raibie taureņi un katru reizi kā kāds apciemoja, tas bija īpašs notikums.
gaidot vasaru, pirmo taureni es redzēju raibu un mirušu vecrīgā uz asfalta - tobrīd es vienkārši sastingumā apmulsu un skatījos uz viņu vairākas minūtes. kā tikko manā istabā viens pēdējoreiz nožvidzināja spārnus un sastinga. arī raibs. un es sajutu to pašu stindzinošo apmulsumu tikai nedaudz savādāku. ja pirmais bija neizprotams, bet priekšnojautu pilns, tad šis nu jau bija kā apliecinājums un noslēgums bijušajam. sākums jaunajam.

nu ko. laimīgu jauno gadu rudenī! (man patīk, ka man jaunais gads ir 2x gadā)