vējš

es atradu kādu noskribelētu lapiņu (29.06.2008) :

silts dienvidu vējš

beidzot ir nomainījis aizrautīgo vētras rotaļāšanos, tikai es baidos par to, ka man pārāk ļoti tomēr patīk rotaļāties. tavs spēks mani biedē un pievelk.

un es grimstu tavās rokās.

es atceros to dienu, kad sēdēju Antonijas ielas Caramell Rouge, dzēru baltu kokteili un viņi pārsvarā runāja par dziesmu svētkiem un pēc tam gāja skatīties futbolu, basketbolu vai kaut ko tikpat vīrietisku. man laikam nebija pārāk interesanti un es apzīmēju viņa cigarešu paciņu, pēc tam savējo un arī to lapiņu.


...man patīk augusta pēdējajos datumos atcerēties vasaru. arī tādus sīkumus.

šodien, kad izgāju līdz narvesenam pēc kafijas slim, nejauši uzzināju par salūtu no blakus stāvošā vīrieša, kurš aicināja iet skatīties to kopā. drēgnais vējš sasārtina vaigus un matus pūš acīs, bet salūts likās skaists, jo tieši tad sāku atcerēties un saprast, ka man bija forša vasara. un notikumi viens pēc otra uzšāvās gaisā.

rudens. ziema. pavasaris. vasara. rudens. ziema..... man nepatīk ziema un es parasti nezinu kā pārziemot.