šūpoles

es šūpojos debesīs uz šauras, trūkstošas virves un no kokiem ķēru un krāju pakaramos...


aizpagājušās nakts sapnis bija dikti nozīmīgs. varbūt ikvienam citam tas liksies tikai sapnis, bet, es visu sapratu. tas atbildēja uz manu jautājumu, kurš mani nomocīja pirms gāju gulēt. un sapnis apliecināja to, ko es vienmēr esmu zinājusi, tikai man ir bijis bail to sev atzīt un rīkoties.

kas mainās, ja pat zini, bet tāpat nerīkojies?

i love to be young

tik ātri viss notiek, ka bail :)

vakar no rīta nodomāju, ka pēc 2iem gadiem es būšu Latvijas Mūzikas Gada balvas pasniegšanas ceremonijā un vakarā jau biju Sunny terasē uz pasākuma afterpārtiju. Bet tāpat, pēc 2iem gadiem būšu arī nominēta :D

burziņš labais līdz rīta gaismai, juhuuu! vvv = viskijs, vīrieši un vieglprātība.krējums, krējums, heh ;)

Alas I Cannot Swim

Lauras Marling albums `Alas I Cannot Swim` kādu laiciņu bija nostāvējis datorā, lai tagad es to varētu klausīties ar milzīgu sajūsmu.
Man visu laiku uz rinķi iet My Manic and I, The Captain and Hourglass, Old Stone, Crawled Out Of The Sea....un citas. superīgi, man ir atradušās dziesmas, kuras spēj vēl aizkustināt. Ilgi bija tukšums.

carmen seguidilla

sniegpārslas

asfalta ceļš
kā kristāliem bērts -
vizuļo

antony&the johnsons

Šonakt klausos Antony and Johnsons albumu`The crying light`... es nespēju gulēt, kaut kas nezināms, spēcīgs, pārņem un tur.

2009.gada 17.februārī.

visa cilvēka dzīve tiek būvēta spītējot sāpēm...

par mācībām

es pilnīgi noteikti zinu, kur mācīšos pēc tam un es pilnīgi nezinu, kur dabūt to naudu, kas tam vajadzīga :D kaut pilnīgi noteikti zinu, ka uzzināšu un 1,5 gada laikā izrakšu vai izaudzēšu apmēram 10 000 mārciņas, vismaz. iesākumam.
ja kādam ir ieteikumi, kur ir auglīgāka zeme, kur stādīt...esmu atvērta uzklausīt.

2009.gada 9.februārī

šonakt sapņoju reālu pirmdienu. kā gāju no rīta uz skolu - harmoniju un solfedžo, un bija pavasaris... es apgūlos asfaltā un sauļojos.

šorīt bija līdzīgi... tiešām pavasaris, kavējos saulē, smaidīju tai pretī...,superīgi.

melodijas

jāsāk pierakstīt sapņi tieši tad, kad pamosties un domā, ka atcerēsies arī vēlāk... šonakt es atkal dzirdēju melodiju, kuru tiešā veidā vairs nespēju atsaukt atmiņā - tikai atceros, ka bija 3 vijoles un augšējā balss sākās ar la#.

tik dīvaini...kad es sapņos dzirdu melodijas, tas iesākas ar to, ka man it kā iesit ar elektrību, tad kaut kādas dīvainas, spēcīgas enerģijas pulsē manī iekšā un ārā...tad ir melodiju, zvanu juceklis, dažreiz automašīnu sirēnas... un dažreiz pilnīgi skaidras, skaistas melodijas.

vienā no šīm reizēm man pierē traucās elektro magnētiskais lauks, gaišs stars, kas it kā pavēra lauku uz visumu no kura skanēja balss: "atver savas ausis un klausies, tu esi izredzētā"...., un tad tik bija kaut kas neaprakstāms - arfas, vijoles, zvani....

Fleet Foxes.

Karlsons

Čau čau, brālīt! Es, kā pasaules viedākais cilvēks, labākais kritiķis, neatkarīgākais eksperts, visu autoritāte, saku, ka es fanoju par Karlsonu! Šodien bija pirmizrāde `Kabatā`... Labāku Karlsonu kā Imantu Stradu es nevaru iedomāties. Izcili!

tip tap

viss ir tieši tā kā tu vēlies.
viss ir tieši tā kā tu vēlies.
viss ir tieši tā kā tu vēlies.
viss ir tieši tā kā tu vēlies.
viss ir tieši tā kā tu vēlies.

es esmu laimīga par tiem brīžiem.