šūpoles

es šūpojos debesīs uz šauras, trūkstošas virves un no kokiem ķēru un krāju pakaramos...


aizpagājušās nakts sapnis bija dikti nozīmīgs. varbūt ikvienam citam tas liksies tikai sapnis, bet, es visu sapratu. tas atbildēja uz manu jautājumu, kurš mani nomocīja pirms gāju gulēt. un sapnis apliecināja to, ko es vienmēr esmu zinājusi, tikai man ir bijis bail to sev atzīt un rīkoties.

kas mainās, ja pat zini, bet tāpat nerīkojies?