viss tas, ko kādreiz iemācies, izrādās, var gadīties, ka jāmācās vēlreiz. mācīties dzīvot brīvi, nepiespiesti. mācīties novērtēt to, kas ir pašlaik – necensties dzīvot nākotnē vai pagātnē, jo tā var tikai nokavēt. izbaudīt mirkli. mācēt apstāties un papriecāties. gan dabā, gan katra cilvēka dzīvē nevar būt pesimisms, bezjēdzība, izmisums. nē, es patiešām esmu optimiste, bet pašlaik man sevi gribās tā kā pasargāt no ietekmēm, atkarībām un pat vēlmēm. kā sasodītajiem budistiem :) es vienkārši sajūtu, cik ļoti tas mani ierobežo un attālina no būšanas sev tuvu. manis pašas domas, kas nerimstas, traucē patiešām sadzirdēt to, ko vēlos visvairāk. tā steiga. un tie standarti. un pārpratumi, nevajadzīgas darbības. un varbūt labāk ir tiem, kas dzīvo uz kādas mazas saliņas, nezinot par apkārtējo neko.
dzīvība, prieks, kustības, brīnumi, uzplaukumi, sagadīšanās...garīgums un dvēseliskums ir galvenās kategorijas.
+of+IMG_0001.JPG)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru