lielā zivs.

Pirms kāda laiciņa noskatījos filmu Big Fish un kaut kas man viņā tik ļoti patika, ka ik pa mirklim iedomājos un atceros. Stāsts un kadri kā pasakā, bet tā trauslā robeža starp realitāti un sapņiem, mēģinājumi noķert lielo zivi bija kas ļoti saistošs. Lielās zivis ir pašā ūdens dziļumā un ir jānirst iekšā, lai noķertu, pat, ja nenoķersi. Jo lielo zivi jau nemaz nevar noķert, bet sāls ir mēģinājumā. Varētu jau skaisti dzīvot ar mazajām zivīm, tās var vienkārši noķert, bet tādējādi tu paliec seklumā ar klauna smacējošo gumijas kostīmu, jo tieši tur dzīvo mazās zivis un kostīms lieliski turās, bet ienirstot dziļāk tas sāk izjukt.
Tāds ir arī mans dzīves skatījums - nepalikt bezrūpīgajā, laimes pilnajā zemē, pirms neesi noķēris lielo zivi, un tāpēc arī mana dzīve ir nemitīgā kustībā, meklējumos un atklājumos, un pārāk ilgi iesēsties labsajūtā nav man pagaidām raksturīgi. Tas varētu būt vareni garlaicīgi.