labrīt manā vārda dienā!

es jau esmu teikusi, ka man svētki nepatīk. un nepatīk laikam tā iemesla dēļ, ka tad, kad ir svētki, iedomājos, kā vajadzētu visam būt, bet ne sūda tā nav. un vēl es jau dienu pirms palieku kašķīga un sastrīdos ar sev vismīļākajiem, jā, arī šoreiz. un tad, mīļie, vai nu izliekas izcili mēmi, nezinoši vai arī vienkārši aizmirst manus svētkus. daļa nezin kā apsveikt un labāk nedara to vispār. man nevajadzētu neko vairāk kā patiesi sirsnīgu, nozīmīgu atgādinājumu un līdzprieku no tuvajiem.
mani svētki kā atgādinājums - tava nozīmība nemaz nav tik liela kā tu iedomājies, nokrīti taču zemāk. nekritīšu, es vēl sevi pierādīšu. pasaule mani mīl vairāk kā tuvie un tas ir pacilājoši skumji.
man jau sen gribās uzrakstīt simfoniju par svētkiem.