Mālera 8.simfonija

Iespaidīgi jau tas, ka daudz mūziķu. Tik daudz, ka Sniedzei bija jāsāk skaitīt, cik tieši. Viņa skaitīja viņus kā tādas aitiņas, līdz iemiga saldā miegā man blakus, kamēr es, nelielā skaudībā centos koncentrēt savu dzirdes aparātu, maņas un pārējo uz šo iespaidīgo pasākumu. Bet tad pieķēru sevi kaut kādās dumās domās, kā piemēram, cenšoties izskaitļot, kur varētu būt 103.sektors, kurā būtu jābūt man, vai piemēram, kā operators redz kaut ko kameras galā... man nudien bija garlaicīgi un gandrīz uz galvassāpēm. es nebiju izgulējusies un man gribējās kafiju, un man nepatika mēģinājumā pirms, jā - tā bija mana vaina, taču otrs tas, ka Mālera 8.simfonija nespēj dzīvot arēnā. un tas traucēja uztvert mūziku kā ko dievišķu, līdz ar to bruka mana iepriekšējā simfonijas izpratne.