likās, ka esmu kļuvusi jau pietiekami stipra, lai mainiitu savu redzējumu ikreiz, kad nepiecieshams. kad jāpielāgojas.
bet tas varbūt nemaz nav stipruma jautājums, jo no tā, cik stipra ir teiksim kafija, nevar pateikt cik ļoti tā pielāgojas man. kad es gribu to dzert. tā atdziest tā vai tā - stipra vai vāja. ai, kaut kādas muļķības, zinu.
bet vispār ne par to.
man liekas, ka gribēju runāt par sapņiem un zirgu.
par tādu koka spēļzirdziņu uz kura apceļot pasaules. vieniigaa kustiiba uz priekshu ir "turp", bet uzreiz "atpakaļ". bet liekas, ka vienmēr turp.
tas laikam viss, ko gribēju teikt neko arī nepasakot.
lai saprastu tikai jāaizver acis.
+of+IMG_0001.JPG)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru