ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

youtube

gribas teikt, ka firewire vads ir lielisks (man vispār pēdējā laikā ir kaut kāda vadu mānija.ja neziniet ko dāvināt, uzdāviniet vadu).

nu man ir ap 50 pārsteigumi, kurus es gribu brīvajās dienās izskatīt. visas, visas mazās kasetītes ar koncertiem, ceļojumiem, dzimšanas dienām, ballītēm un muļķībām.

šo to jau sāku skatīt un esmu publicējusi dažus performanču mirkļus te: www.youtube.com/elizabetebalcus



trešdiena, 2010. gada 8. decembris

PIRMIZRĀDE: Princese uz zirņa




Šī klasiskā, visiem labi zināmā pasaka jaunajā iestudējumā iegūs atšķirīgu interpretāciju. Princis, meklējot īsto princesi nokļūst dažādās traģikomiskās situācijās - gan Francijas galma baleta stundā, gan Krievijas galmā, kur mēģinās sasmīdināt princesi Ņesmejanu, gan Venēcijas karnevālā, bet... īstā princese ir nomaldījusies un tieši tad, kad princis to vismazāk gaida, tā atnāk pati.

Režisore: Dita Balčus
Komponists: Valts Pūce
Horeogrāfe: Ieva Ozoliņa
Lomās: Krišjānis Salmiņš, Zane Meldere vai Kristiāna Balčus, Enriko Avots, Aīda Ozoliņa, Egija Silāre, Elizabete Balčus

Pirmizrāde 12.decembrī plkst. 16:00 Neatkarīgajā teātrī "Kabata"

atnāc :)

trešdiena, 2010. gada 1. decembris

nekāpt 46.izmēra zābakos

nevis meklēt nesameklējamo, bet izmantot piedāvātās iespējas un jau esošos resursus pilnībā.


visā tajā ir arī kaut kāds sakars. novembrīgs.



trešdiena, 2010. gada 1. septembris

raibie taureņi

šovasar pie manis lidoja tikai raibie taureņi un katru reizi kā kāds apciemoja, tas bija īpašs notikums.
gaidot vasaru, pirmo taureni es redzēju raibu un mirušu vecrīgā uz asfalta - tobrīd es vienkārši sastingumā apmulsu un skatījos uz viņu vairākas minūtes. kā tikko manā istabā viens pēdējoreiz nožvidzināja spārnus un sastinga. arī raibs. un es sajutu to pašu stindzinošo apmulsumu tikai nedaudz savādāku. ja pirmais bija neizprotams, bet priekšnojautu pilns, tad šis nu jau bija kā apliecinājums un noslēgums bijušajam. sākums jaunajam.

nu ko. laimīgu jauno gadu rudenī! (man patīk, ka man jaunais gads ir 2x gadā)

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

27.augustā



neesmu vēl bijusi klubā Saksofons, bet runā, ka tur viss esot maziņš. piektdien (27.08) plkst. 21:30 es tur spēlēšu tādu maziņu koncertiņu. tikai es un klavieres, ļoti intīmi, ha! gaidīšu un priecāšos redzēt :)

piektdiena, 2010. gada 28. maijs

27.maijs

es kaut kā esmu nedaudz apmaldījusies. nezinu ko vēlēties, nezinu ko gaidīt, ko sapņot.
vienu dienu tu vienkārši atduries pret kaut ko, kas ir pavisam reāls un saproti, ka ir muļķīgi domāt, ka esi tas izredzētais, īpašais, kuram viss notiks tā kā pasakā un vienkārši. esmu nogurusi no stāstiem un gurstu vēl vairāk no īstenības.



svētdiena, 2010. gada 9. maijs

debesis

Šorīt, kad pamodos, ārā debesis bija tik skaidri pelēkas un mūzika turpināja griezties uz rinķi. Un es sapratu, ka jāpagriež debesis, un vēl to, ka mākoņi nemaz nav krāsaini vaniļas izstrādājumi.

lielā zivs.

Pirms kāda laiciņa noskatījos filmu Big Fish un kaut kas man viņā tik ļoti patika, ka ik pa mirklim iedomājos un atceros. Stāsts un kadri kā pasakā, bet tā trauslā robeža starp realitāti un sapņiem, mēģinājumi noķert lielo zivi bija kas ļoti saistošs. Lielās zivis ir pašā ūdens dziļumā un ir jānirst iekšā, lai noķertu, pat, ja nenoķersi. Jo lielo zivi jau nemaz nevar noķert, bet sāls ir mēģinājumā. Varētu jau skaisti dzīvot ar mazajām zivīm, tās var vienkārši noķert, bet tādējādi tu paliec seklumā ar klauna smacējošo gumijas kostīmu, jo tieši tur dzīvo mazās zivis un kostīms lieliski turās, bet ienirstot dziļāk tas sāk izjukt.
Tāds ir arī mans dzīves skatījums - nepalikt bezrūpīgajā, laimes pilnajā zemē, pirms neesi noķēris lielo zivi, un tāpēc arī mana dzīve ir nemitīgā kustībā, meklējumos un atklājumos, un pārāk ilgi iesēsties labsajūtā nav man pagaidām raksturīgi. Tas varētu būt vareni garlaicīgi.

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

saules krasti

Šīs brīvdienas bija tiešām vārda 'brīvdienas' cienīgas. Man iznāca būt brīvai brīvās dienās, būt pilnīgā mierā un laimē.
Un es palieku ļoti laba - sākot jau no tā, ka man gribās veltīt vairāk laika saviem draugiem un ģimenei, beidzot ar to, ka man liekas, ka visiem ielu muzikantiem ir jāsamaksā. Tad, kad pati jūtos labi, man nav nekādu ierobežojumu un dalīšanās pat sagādā vēl lielāku prieku, vot atklājums :D
Vēl man ir atklājums, ka man patīk būt prom no pilsētas, staigāt vecās indieš-opīš biksēs, mammas džemperī un tēta kedās un nesatraukties par to, ka kāds tevi tādu redz. Necensties izskatīties labākam kā esi, iet, skriet, lekt tieši tā kā tajā brīdī gribi ir tas visforšākais, ko pilsēta atņem. Jau braucot vilcienā atpakaļ no saulkrastiem uz rīgu, izjutu, ka pilsētas motors atkal ieslēdzas pat negribot - ir kaut kas nemitīgi jāpierāda, kādam jāpastāsta un man liekas, ka pilsētā būt brīvam ir grūti. Bet biju nodomājusi saglabāt saulaino krastu sajūtu ilgāk.

Saulkrastos jutos kā tāda japāņu tūriste, kura ar ieplestām acīm un muti, kurai, pēc citu domām vajadzētu apēst citronu, fiksēja telefonā visu, kas apkārt. Sākot jau ar vilcienu, kurā lasīju "Liriskos klaunus", klausījos Tok Tok Tok un pa starpām vēroju kā pasažieru paliek arvien mazāk, līdz paliku viena vagonā, lai varētu dziedāt un fočēt simfoniju viņas pirmajā otrādajā vilcienceļojumā. Kad izkāpu ārā, tik vienkārša lauku ainava man šķita skaistākā ainava kādu esmu redzējusi. Viņa noteikti nav skaistākā ainava, bet man viņa tāda izskatījās.. Vēl ilgi peldēdama pa skatiem, aizripoju uz savu mazo, mīlīgo, krāsaino, aizaugušo dārziņu, kur patīkami pārsteidzu savus teletūbijus ar savu ierašanos. Tur viss izskatījās tik pamests un pirmatnējs kā kādā fantastikas filmā. Tie vīteņaugi droši vien arī sagūsta cilvēkus.







Pārvietošanās pa logu arī bija piedzīvojums katrreiz kā tas bija jādara, jo atslēga no manas istabas bija pazudusi. Bet tāpēc ir mazas trepītes :)
...Ja vienreiz mā man atveda mājdzīvnieciņu - medūzu burciņā, tad šoreiz milzīgu vīngliemezi un uz šķīvīša ( tipa veģetārietim piedāvā pusdienas) un zirneklīšus ar ko spēlēties.
Nezinu vai man vienīgajai liekas, ka tas dārzs ir īpašs un ka viņā dzīvo daudz filmu varoņi un interesanti kustoņi, bet tā ir tāda mana mazā fantastikas pasaulīte, kura izskatās violeta un zaļa un bērnišķīga.
...Vakarā braucu uz jūru 5min attālumā. Uz saulrietu. Tur tas foršais koks ar saulrieta krēslu joprojām ir savā vietā :) Bailīgi savā kleitiņā uzrāpos augšā un baudīju. Savā dārzā arī var kaut kur uzkāpt - uz jumta vienmēr ir bijis tā augstāk, it sevišķi naktī, un, ja zvaigznes ir pilnas debesis un, ja nu gadījumā kāda krīt, tu pat nevari izdomāt ko vēlēties, jo viss, ko tu vēlies, tā arī notiek. Tāpēc vairāk par to, lai ko vēlētos, gribi pateikties visai pasaulei par to, ka vēlēšanās piepildās.









pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

Sarah Blasko

Sarah Blasko ir mans jaunākais atklājums. Vienkārši ģeniāli. Un ne tā, ka tikai kāda viena dziesma aizķerās, bet viss albūms "As day follows night" ir stindzinoši, neprātīgi lielisks. Sen tā nav bijis, ka skan uz repeat..





piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

spilvens


mīksts spilvens... mīksts.., kurā atlaisties un baudīt baložu līķus. kaut kas tā šķelmīgi tajā visā. spiež tomēr. un tad mēģini izkratīt tos ārā no sava spilvena. arī miers ir mānīgs.

pasargā mani no tā, ko es nezinu.

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

12.apr.,2010

tāda kā apskaidrība. piecelšanās. un pasaule citās krāsās. jaunatklāta atkal. jo man ir savas saulesbrilles.

spēks rokās un mugurkaulā.

un es brīnos par to kā viss, kas ar mani notiek, notiek savādāk kā citreiz. automātceļi izslēgti, domas brīvas, kontrolējamas. harmonija. es apstājos skrējienā pēc, sazin kas tas bija.. lai ietu lēni un apdomīgi.

es paskatījos citādāk. saulesbrilles pasargās.

:)

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

iekšēja brīvība. tuvāk sev. saulesbrilles


viss tas, ko kādreiz iemācies, izrādās, var gadīties, ka jāmācās vēlreiz. mācīties dzīvot brīvi, nepiespiesti. mācīties novērtēt to, kas ir pašlaik – necensties dzīvot nākotnē vai pagātnē, jo tā var tikai nokavēt. izbaudīt mirkli. mācēt apstāties un papriecāties. gan dabā, gan katra cilvēka dzīvē nevar būt pesimisms, bezjēdzība, izmisums. nē, es patiešām esmu optimiste, bet pašlaik man sevi gribās tā kā pasargāt no ietekmēm, atkarībām un pat vēlmēm. kā sasodītajiem budistiem :) es vienkārši sajūtu, cik ļoti tas mani ierobežo un attālina no būšanas sev tuvu. manis pašas domas, kas nerimstas, traucē patiešām sadzirdēt to, ko vēlos visvairāk. tā steiga. un tie standarti. un pārpratumi, nevajadzīgas darbības. un varbūt labāk ir tiem, kas dzīvo uz kādas mazas saliņas, nezinot par apkārtējo neko.

dzīvība, prieks, kustības, brīnumi, uzplaukumi, sagadīšanās...garīgums un dvēseliskums ir galvenās kategorijas.

trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

pink floyd-gnome

izdomā


vakara jautājumi:

vai tiešām izslēgt formulas dažreiz ir aizliegts, ja negribi palikt jūsmojoša zaudētāja lomā?

vai šajās lieldienās es atkal krāsošu visu ko citu, izņemot olas?

piektdiena, 2010. gada 12. marts

12.marts

šovakar sajūta it kā tas apelsīns ir izdzēris visu manu auru. sažuvis, stāvējis 2as dienas uz palodzes, slāpēs cietis un ķēries pie istabas iemītnieka dzīvās auras.
comon, mazais, izlikšu ārā pa logu. barojies no saules vai arī apēdīšu.

piektdiena, 2010. gada 26. februāris

26.febr.

Man pēdējā laikā tik ļoti veicas.... neticami. Arī Līdsa. Tā jau visvairāk nospīdēja.... grūti iedomāties, ka jau pēc 1/2 gada dzīvošu, mācīšos citā valstī. Vēl jau, protams, daudz darba pie tā, bet lielākais ir pārvarēts... Strauji un neticami viss uz to iet.
Ai, pat nedomāšu, par ko man šī labvēlība, kas mani sagaida pēc tam un tamlīdzīgas lietas... Nebaidīšos ticēt. Ļaušos. Tagad ir jāļaujās. Un būtisku šķēršļu vairs nav.
Es smaidu un ticu.

ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

2005
















Pavasara vēsmas man tomēr ir nedaudz citādākas par tām, kuras tiek piedāvātas šopavasar... lai gan parasti ar Kenzo saskan. Saskan arī šoreiz, tikai esmu nedaudz aizkavējusies par nieka 5iem gadiem :D šādi es labprāt izskatos pašlaik.

UNA

Tātad mūsu jaunais klips jūsu apskatei :

;)

sestdiena, 2010. gada 13. februāris

13.02.2010

acis aizveras.

un es nevēlos tās taisīt vaļā.

otrdiena, 2010. gada 9. februāris

6.-7.febr.,2010



Koncerti ar Danny Cavanagh un Sean Jude "Melnajā piektdienā" un pēc tam Tallinā bija lieliski un neaizmirstami.... Ārpus LV robežām tā vispār bija 1x, kad aizceļojām ar Sus dungo, un faktu lieliskāku padarīja tas, ka tas bija tik negaidīti un spontāni no Liverpūles puišiem, kas uzaicināja mūs doties tūrē ar viņiem uz nākamo pieturvietu.
Jauka, ziemeļnieciska publika, kuru atmaidzināja Annely eesti čivināšana.... Saņemti labi vārdi, īpašā Anathema+Leafblade poda puķe un "stay true to yourself" bonusā :)

09.febr.,2010

Satieku dažādus cilvēkus un mācos. Nemitīgi mācos, tad satracinos un tad mācos. Pieņemt un saprast. Man nepatīk tie pārlieku jaukie cilvēki. Nepatīk viltotas sejas un vārdi.... Nepatīk, ja vēl kāds bez manis ir egoists.

Cilvēki ir daudz, bet tajā lielajā pūlī viņu nav blakus. Un tā ir tā dīvainā sajūta....ka esi visiem vajadzīgs, bet tikai nevienam tā patiesi. Esi vajadzīgs kāda vajadzībām... Kā ir būt vajadzīgam tā vienkārši ne par ko? nevis, lai panāktu, sasniegtu, izveidotu, uztaisītu.... bet, lai būtu.

trešdiena, 2010. gada 3. februāris

Aicinu uz "Sus Dungo" jubilejas koncertu un videoklipa prezentāciju!




Latvijā vienīgās dūdiņroka pārstāves - radošā apvienība "Sus Dungo" piektdien, 12. februārī Andrejsalā, uz Peldošās darbnīcas klāja svinēs divu gadu jubileju un Latvijā/Jaunzēlandē tapušā videoklipa pirmizrādi.

Sus Dungo sastāvs, nemainīgi mainīgs, dzimšanas dienas koncertā apvienos visas septiņas daiļās būtnes un to instrumentus - ģitāras, perkusijas, vijoli, flautu, taustiņus un akordeonu. Sveikt un uzspēlēt uz ūdens skatuves ieradīsies arī šarmantie puiši no grupas M.ART.A un ballītes īpašā viešņa - "Bildes 2009" sastaptā astrodūdiņa Māra Upmane-Holšteina.

Kā dzimšanas dienas ballītes centrālais notikums būs Latvijā un Jaundzēlandē uzņemtā videoklipa pirmizrāde. Mūzikas video tapšana – vētrains divu dienu un divu nakšu pasākums, noritēja 2009. gada nogalē kādā bohēmiskā Vecrīgas dzīvoklī, sadarbojoties ar jauno un talantīgo režisoru Zigmundu Ziemeli. Bet Jaunzēlandiešu dūdiņroka vēsmas videoklipā ienesīs pašlaik tālās salas apceļotāja, “Sus Dungo” soloģitāriste Marta.

Mūzikas video pirmizrāde, jubilejas koncerts, ballīte... kā arī dūdiņu mājaslapas un sociāli dungojošo mediju aktivizēšanās vēl nav viss - vakara gaitā "Sus Dungo" pārsteigs ar ko nebijušu - dūdiņroku elektroniskās noskaņās!

"Underground" meiteņu izpildīts "indie pop", atmosfērisks "folk", mazliet „Torņa” grupas „Apēd zapti” daiļrades, akustisks, zaļš rokenrols, klāt dzeja, video, foto, deja - tā ir septiņu meiteņu radošā apvienība "Sus Dungo”.

Koncerta sākums plkst. 20.00. Ieeja koncertā no plkst. 19.00.
Ieejas maksa - 2,50 Ls, ar lidlapu - 2,00 Ls.
Uz klāja nemainīgi – bufete, dejas, laba atmosfēra un ballīte!

www.susdungo.lv
www.twitter.com/susdungo
www.music.draugiem.lv/susdungo

svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

svētdiena

olas dzeltenums sakalst kopā ar krāsām, papīra stūri atlocās.... plejliste iet uz rinķi un man nav cigarešu un nav šokolādes.

bet esmu ceļojumā no prāta līdz sirdij un es nedaudz kautrējos no savas kaislības.

piektdiena, 2010. gada 29. janvāris

ibiza...

man vajadzīgas pārmaiņas. zaļas un violetas.

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

=



šis klips ir viens no tiem retajiem, kuru gribās skatīties vēl un vēl. iedvesmojoši... nepacietībā gaidu lauras jauno cd (martā būs).

ceturtdiena, 2010. gada 14. janvāris

dzīvā māja

nogurums ir liels. un es atcerējos sapni - mierā un dabā savā mājā, kad galdā izauga stādi, apkārt istabai bija priežu mežs un galda kāja bija ugunskurs pie kā sildīties

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

2010

jauns gads. gribas visu salikt pa plauktiņiem un izprast, saprast, sajust. tagad un uzreiz. lai kā es ieņemtu galvā to, kur man ir jāiet, es atduros pret sevis pašas uzlikto jautājumu - varbūt tas nav pareizi, ja nenotiek pats no sevis. garantijas. atkal jau viņas. gribas cerēt, ka šogad dzīve pati visu saliks pa plauktiņiem tieši tā kā tam jābūt.
ko es izdarīju 2009 (: sāku spēlēt sus dungo, mācījos RI, sāku dziedāt korī, aizgāju no kora, aizgāju no RI, iemīlējos, izšķīros, atradu harmoniju ar sevi, 1x modes skatē staigāju pa mēli, nopirku riteni, biju helsinkos, biju londonā, piedalījos "bildēs", dabūju 9 flautā, satiku nozīmīgus cilvēkus, dabūju macbooku, uzfilmējām pirmo sus dungo klipu... diezgan raibi. un samērā vienkārši viss notika, tā pats no sevis. kas mani diez sagaida šajā gadā....
es tikai gribu darīt to, ko sen jau esmu vēlējusies paspēt. iemācīties spēlēt ģitāru, atrast vokālo pedagogu, iet uz dejām...west coast swing, piemēram. iet uz jogu, nokārtot IELTS eksāmenu, pabeigt skolu, iestāties kādā superīgā akadēmijā, lasīt daudz grāmatas, skatīties labas filmas, apgūt daudz džeza tēmas, spēlēt klavieres, mācīties bongas, komponēt, rakstīt aranžijas, iet uz koncertiem, piestrādāt pie grupas tēla, sašūt drēbes, aizbraukt uz parīzi, taizemi... un galu galā, man gribās būt laimīgai ar to visu. es jau tāda esmu. ļoti ļoti laimīga.