Skolā dabūt klasīti ir pilnīgi neiespējami. Nebūtu tik daudz 1.kursā sastājušies, būtu kur spēlēt. Šodien biju pacietīga un gaidīju 2as stundas, izdzēru visu šokolādes automātu, bet tāpat nācās iet mājās, spēlēt starp trokšņiem un nemieriem. Man ir vajadzīgs pilnīgs miers, lai spētu ko radīt.
Un es sastapu mieru sevī, es sastapu krāsainas bildes un pasauku. Kā man patīk spēlēt un sapņot, un laisties lidojumā. Ai, ja jūs kāds spētu būt man blakus tajā karnevālā, svētkos, sarunās, izjūtās... un ja jūs saprastu.
pirmdiena, 2008. gada 29. septembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru