piu canario

/MarisaFiordaliso & Carlo Buti - Piu Canario/

Šodien planēju kā tāds putniņš, ietērpusies tumšizilā,salātzaļā+sarkanā un beretē uz sāna :)) Krāsainas spalvas ausīs arī plīvo. Forši sev tā uzlabot dienu ar papagaiļa izskatu :)

Interesanti, ka arī katrai notij ir sava, visatbilstošākā krāsa. Harmonijas stundā, izvairoties no praktikas, uzzinājām šo to par krāsām:

Do - sarkans
Re - oranžs
Fa - dzeltens
La - zaļš
Si - violets

Par pārējām aizmirsās, bet jāpameklē kāda grāmata par visu šito. Kaut kā pēc kārtas gāja varavīksnes krāsas un trijskaņi. Man La vienmēr ir licies tāds zaļš, tāpat arī Re oranžs. Dikti interesanti. Nejau tāpat vien komponisti savus skaņdarbus izvēlas rakstīt kādā noteiktā tonalitātē. Teiksim, Lūcijai Garūtai krāsu izjūta bija ļoti izteikta. Kādeļ gan lai vajadzētu rakstīt kaut ko Sol bemol vai Fa# mažorā? katrai notij ir savs skanējums, noskaņa, kuru nevar aizstāt. Tādēļ arī transponēt kādu skaņdarbu, lai it kā būtu piemērotāk izpildīt, būtu greizi.